4. Aṭṭhakavaggo

1. Kāmasuttaṃ

772.

Kāmaṃ kāmayamānassa, tassa ce taṃ samijjhati;

Addhā pītimano hoti, laddhā macco yadicchati.

773.

Tassa ce kāmayānassa [kāmayamānassa (ka.)], chandajātassa jantuno;

Te kāmā parihāyanti, sallaviddhova ruppati.

774.

Yo kāme parivajjeti, sappasseva padā siro;

Somaṃ [so imaṃ (sī. pī.)] visattikaṃ loke, sato samativattati.

775.

Khettaṃ vatthuṃ hiraññaṃ vā, gavassaṃ [gavāssaṃ (sī. syā. pī.)] dāsaporisaṃ;

Thiyo bandhū puthu kāme, yo naro anugijjhati.

776.

Abalā naṃ balīyanti, maddantenaṃ parissayā;

Tato naṃ dukkhamanveti, nāvaṃ bhinnamivodakaṃ.

777.

Tasmā jantu sadā sato, kāmāni parivajjaye;

Te pahāya tare oghaṃ, nāvaṃ sitvāva [siñcitvā (sī.)] pāragūti.

Kāmasuttaṃ paṭhamaṃ niṭṭhitaṃ.

2. Guhaṭṭhakasuttaṃ

778.

Satto guhāyaṃ bahunābhichanno, tiṭṭhaṃ naro mohanasmiṃ pagāḷho;

Dūre vivekā hi tathāvidho so, kāmā hi loke na hi suppahāyā.

779.

Icchānidānā bhavasātabaddhā, te duppamuñcā na hi aññamokkhā;

Pacchā pure vāpi apekkhamānā, imeva kāme purimeva jappaṃ.

780.

Kāmesu giddhā pasutā pamūḷhā, avadāniyā te visame niviṭṭhā;

Dukkhūpanītā paridevayanti, kiṃsū bhavissāma ito cutāse.

781.

Tasmā hi sikkhetha idheva jantu, yaṃ kiñci jaññā visamanti loke;

Na tassa hetū visamaṃ careyya, appañhidaṃ jīvitamāhu dhīrā.

782.

Passāmi loke pariphandamānaṃ, pajaṃ imaṃ taṇhagataṃ bhavesu;

Hīnā narā maccumukhe lapanti, avītataṇhāse bhavābhavesu.

783.

Mamāyite passatha phandamāne, maccheva appodake khīṇasote;

Etampi disvā amamo careyya, bhavesu āsattimakubbamāno.

784.

Ubhosu antesu vineyya chandaṃ, phassaṃ pariññāya anānugiddho;

Yadattagarahī tadakubbamāno, na lippatī [na limpatī (syā. ka.)] diṭṭhasutesu dhīro.

785.

Saññaṃ pariññā vitareyya oghaṃ, pariggahesu muni nopalitto;

Abbūḷhasallo caramappamatto, nāsīsatī [nāsiṃsatī (sī. syā. pī.)] lokamimaṃ parañcāti.

Guhaṭṭhakasuttaṃ dutiyaṃ niṭṭhitaṃ.

3. Duṭṭhaṭṭhakasuttaṃ

786.

Vadanti ve duṭṭhamanāpi eke, athopi ve saccamanā vadanti;

Vādañca jātaṃ muni no upeti, tasmā munī natthi khilo kuhiñci.

787.

Sakañhi diṭṭhiṃ kathamaccayeyya, chandānunīto ruciyā niviṭṭho;

Sayaṃ samattāni pakubbamāno, yathā hi jāneyya tathā vadeyya.

788.

Yo attano sīlavatāni jantu, anānupuṭṭhova paresa [parassa (ka.)] pāva [pāvā (sī. syā. pī.)];

Anariyadhammaṃ kusalā tamāhu, yo ātumānaṃ sayameva pāva.

789.

Santo ca bhikkhu abhinibbutatto, itihanti sīlesu akatthamāno;

Tamariyadhammaṃ kusalā vadanti, yassussadā natthi kuhiñci loke.

790.

Pakappitā saṅkhatā yassa dhammā, purakkhatā [purekkhatā (sī.)] santi avīvadātā;

Yadattani passati ānisaṃsaṃ, taṃ nissito kuppapaṭicca santiṃ.

791.

Diṭṭhīnivesā na hi svātivattā, dhammesu niccheyya samuggahītaṃ;

Tasmā naro tesu nivesanesu, nirassatī ādiyatī ca dhammaṃ.

792.

Dhonassa hi natthi kuhiñci loke, pakappitā diṭṭhi bhavābhavesu;

Māyañca mānañca pahāya dhono, sa kena gaccheyya anūpayo so.



4. 八颂品
1. 欲经
772.
若人追求欲望，而其所愿得成，
必然心生欢喜，凡人得其所欲。
773.
对于追求欲望，心生渴念之人，
若是欲望消失，如中箭而痛苦。
774.
谁能远离欲望，如避蛇头足下，
正念能超越此，世间执着之事。
775.
田地房舍金银，牛马奴仆众人，
女人亲族诸欲，凡人贪恋执着。
776.
弱者制服于他，灾患压迫于他，
痛苦随之而来，如破船进水沉。
777.
是故智者常念，应当远离诸欲，
舍弃渡过暴流，如注水渡彼岸。
欲经第一完
2. 八洞窟经
778.
众生住洞窟中，为诸烦恼覆盖，
深陷于迷惑中，远离寂静独处，
如此之人实难，断除世间欲乐。
779.
因欲而生系缚，非他不能解脱，
前后皆有期待，追逐往昔欲乐。
780.
贪着欲乐迷失，不舍离邪恶道，
遭受痛苦悲叹，死后将生何处。
781.
是故此世学习，知晓邪恶之事，
不应行于邪道，智者说命短暂。
782.
我见世间众生，辗转生死轮回，
下劣之人悲叹，未离生死渴爱。
783.
且看执着之人，如干涸溪中鱼，
见此应无执着，不著诸有生死。
784.
两端都除欲望，了知触境不贪，
不做自责之事，智者不染所见。
785.
了知想蕴渡流，圣者不着所取，
拔除箭矢行道，不求此世他生。
八洞窟经第二完
3. 八邪经
786.
或有恶心而言，亦有诚心而语，
圣者不随诤论，故无执着烦恼。
787.
如何能超己见，为欲好乐所缚，
自认为已圆满，随知见而宣说。
788.
若人未经询问，向他说己德行，
智者说非圣法，自夸己德非善。
789.
比丘寂静涅槃，不以戒德自夸，
智者说为圣法，无一处起执着。
790.
若人心有造作，执取不净诸法，
见己德有利益，依止动摇求静。
791.
执着见解难超，执取诸法坚固，
是故于诸执取，舍弃复取诸法。
792.
智者于诸世间，无有造作见解，
舍离虚妄我慢，无依如何能去。

793.

Upayo hi dhammesu upeti vādaṃ, anūpayaṃ kena kathaṃ vadeyya;

Attā nirattā [attaṃ nirattaṃ (bahūsu)] na hi tassa atthi, adhosi so diṭṭhimidheva sabbanti.

Duṭṭhaṭṭhakasuttaṃ tatiyaṃ niṭṭhitaṃ.

4. Suddhaṭṭhakasuttaṃ

794.

Passāmi suddhaṃ paramaṃ arogaṃ, diṭṭhena saṃsuddhi narassa hoti;

Evābhijānaṃ [etābhijānaṃ (sī. pī.)] paramanti ñatvā, suddhānupassīti pacceti ñāṇaṃ.

795.

Diṭṭhena ce suddhi narassa hoti, ñāṇena vā so pajahāti dukkhaṃ;

Aññena so sujjhati sopadhīko, diṭṭhī hi naṃ pāva tathā vadānaṃ.

796.

Na brāhmaṇo aññato suddhimāha, diṭṭhe sute sīlavate mute vā;

Puññe ca pāpe ca anūpalitto, attañjaho nayidha pakubbamāno.

797.

Purimaṃ pahāya aparaṃ sitāse, ejānugā te na taranti saṅgaṃ;

Te uggahāyanti nirassajanti, kapīva sākhaṃ pamuñcaṃ gahāyaṃ [pamukhaṃ gahāya (syā.), pamuñca gahāya (ka.)].

798.

Sayaṃ samādāya vatāni jantu, uccāvacaṃ gacchati saññasatto;

Vidvā ca vedehi samecca dhammaṃ, na uccāvacaṃ gacchati bhūripañño.

799.

Sa sabbadhammesu visenibhūto, yaṃ kiñci diṭṭhaṃ va sutaṃ mutaṃ vā;

Tameva dassiṃ vivaṭaṃ carantaṃ, kenīdha lokasmi vikappayeyya.

800.

Na kappayanti na purekkharonti, accantasuddhīti na te vadanti;

Ādānaganthaṃ gathitaṃ visajja, āsaṃ na kubbanti kuhiñci loke.

801.

Sīmātigo brāhmaṇo tassa natthi, ñatvā va disvā va [ñatvā ca disvā ca (ka. sī. ka.)] samuggahītaṃ;

Na rāgarāgī na virāgaratto, tassīdha natthī paramuggahītanti.

Suddhaṭṭhakasuttaṃ catutthaṃ niṭṭhitaṃ.

5. Paramaṭṭhakasuttaṃ

802.

Paramanti diṭṭhīsu paribbasāno, yaduttari kurute jantu loke;

Hīnāti aññe tato sabbamāha, tasmā vivādāni avītivatto.

803.

Yadattanī passati ānisaṃsaṃ, diṭṭhe sute sīlavate [sīlabbate (syā.)] mute vā;

Tadeva so tattha samuggahāya, nihīnato passati sabbamaññaṃ.

804.

Taṃ vāpi ganthaṃ kusalā vadanti, yaṃ nissito passati hīnamaññaṃ;

Tasmā hi diṭṭhaṃ va sutaṃ mutaṃ vā, sīlabbataṃ bhikkhu na nissayeyya.

805.

Diṭṭhimpi lokasmiṃ na kappayeyya, ñāṇena vā sīlavatena vāpi;

Samoti attānamanūpaneyya, hīno na maññetha visesi vāpi.

806.

Attaṃ pahāya anupādiyāno, ñāṇepi so nissayaṃ no karoti;

Sa ve viyattesu [viyuttesu (sī. aṭṭha.), dviyattesu (ka.)] na vaggasārī, diṭṭhimpi [diṭṭhimapi (ka.)] so na pacceti kiñci.

807.

Yassūbhayante paṇidhīdha natthi, bhavābhavāya idha vā huraṃ vā;

Nivesanā tassa na santi keci, dhammesu niccheyya samuggahītaṃ.

808.

Tassīdha diṭṭhe va sute mute vā, pakappitā natthi aṇūpi saññā;

Taṃ brāhmaṇaṃ diṭṭhimanādiyānaṃ, kenīdha lokasmiṃ vikappayeyya.

809.

Na kappayanti na purekkharonti, dhammāpi tesaṃ na paṭicchitāse;

Na brāhmaṇo sīlavatena neyyo, pāraṅgato na pacceti tādīti.

Paramaṭṭhakasuttaṃ pañcamaṃ niṭṭhitaṃ.

6. Jarāsuttaṃ

810.

Appaṃ vata jīvitaṃ idaṃ, oraṃ vassasatāpi miyyati [mīyati (sī. aṭṭha.)];

Yo cepi aticca jīvati, atha kho so jarasāpi miyyati.

811.

Socanti janā mamāyite, na hi santi [na hi santā (sī.), na hī santi (katthaci)] niccā pariggahā;

Vinābhāvasantamevidaṃ, iti disvā nāgāramāvase.



793.
执著者于诸法，必起诤论争执，
无著者如何语，何以争论诸法，
彼无我与非我，于此断除诸见。
八邪经第三完
4. 八清净经
794.
我见最上清净，无病安稳之境，
见此人得清净，知此为最上道，
如是见清净者，返回其智见中。
795.
若人依见清净，或以智除痛苦，
另有所依净者，见执如是而说。
796.
婆罗门不说净，来自见闻戒行，
功德罪恶不染，舍己无所造作。
797.
舍前而依于后，随爱不度执着，
取着复又舍离，如猿抓放树枝。
798.
自取诸多禁戒，随想高下流转，
智者通达诸法，广慧不随升降。
799.
于诸法无军阵，所见闻知一切，
明见而行开放，世间谁能思议？
800.
不造作不执取，不说究竟清净，
解开执取之结，世间无所希求。
801.
婆罗门超界限，知见无所执取，
不贪爱不离欲，于此无上执取。
八清净经第四完
5. 八最上经
802.
住于最上见中，世间作上等想，
说他皆为卑劣，故未度诤论事。
803.
于己见有利益，见闻戒行所知，
执取唯此为实，视他皆为卑劣。
804.
智者说此执着，依此视他卑劣，
是故比丘不应，依止见闻知戒。
805.
世间不应造见，不依智与戒行，
不应自认平等，不思卑劣殊胜。
806.
舍己无所执取，亦不依止于智，
不随众人分派，不取任何见解。
807.
无有两端期待，此世或他世有，
无有一处安住，决定执取诸法。
808.
于见闻知诸法，无有微细想念，
婆罗门不取见，世间谁能思议？
809.
不造作不执取，不受持诸法者，
婆罗门不随戒，已度不还如是。
八最上经第五完
6. 衰老经
810.
此生命真短暂，不满百年即死，
纵然过此寿限，终为衰老而死。
811.
人为亲爱忧伤，无有常恒执取，
见此离别之法，不应住于家中。
[Continuing with any remaining text if provided...]

812.

Maraṇenapi taṃ pahīyati [pahiyyati (sī. syā. ka.)], yaṃ puriso mamidanti [mamayidanti (sī. syā. ka.), mamāyanti (ka.)] maññati;

Etampi viditvā [etaṃ disvāna (niddese), etampi viditva (?)] paṇḍito, na mamattāya nametha māmako.

813.

Supinena yathāpi saṅgataṃ, paṭibuddho puriso na passati;

Evampi piyāyitaṃ janaṃ, petaṃ kālakataṃ na passati.

814.

Diṭṭhāpi sutāpi te janā, yesaṃ nāmamidaṃ pavuccati [nāmamevā vasissati (sī. syā. pī.)];

Nāmaṃyevāvasissati, akkheyyaṃ petassa jantuno.

815.

Sokapparidevamaccharaṃ [sokaparidevamaccharaṃ (sī. syā. pī.), sokaṃ paridevamaccharaṃ (?)], na jahanti giddhā mamāyite;

Tasmā munayo pariggahaṃ, hitvā acariṃsu khemadassino.

816.

Patilīnacarassa bhikkhuno, bhajamānassa vivittamāsanaṃ;

Sāmaggiyamāhu tassa taṃ, yo attānaṃ bhavane na dassaye.

817.

Sabbattha munī anissito, na piyaṃ kubbati nopi appiyaṃ;

Tasmiṃ paridevamaccharaṃ, paṇṇe vāri yathā na limpati [lippati (sī. pī.)].

818.

Udabindu yathāpi pokkhare, padume vāri yathā na limpati;

Evaṃ muni nopalimpati, yadidaṃ diṭṭhasutaṃ mutesu vā.

819.

Dhono na hi tena maññati, yadidaṃ diṭṭhasutaṃ mutesu vā;

Nāññena visuddhimicchati, na hi so rajjati no virajjatīti.

Jarāsuttaṃ chaṭṭhaṃ niṭṭhitaṃ.

7. Tissametteyyasuttaṃ

820.

‘‘Methunamanuyuttassa, (iccāyasmā tisso metteyyo) vighātaṃ brūhi mārisa;

Sutvāna tava sāsanaṃ, viveke sikkhissāmase.

821.

‘‘Methunamanuyuttassa, (metteyyāti bhagavā) mussate vāpi sāsanaṃ;

Micchā ca paṭipajjati, etaṃ tasmiṃ anāriyaṃ.

822.

‘‘Eko pubbe caritvāna, methunaṃ yo nisevati;

Yānaṃ bhantaṃ va taṃ loke, hīnamāhu puthujjanaṃ.

823.

‘‘Yaso kitti ca yā pubbe, hāyate vāpi tassa sā;

Etampi disvā sikkhetha, methunaṃ vippahātave.

824.

‘‘Saṅkappehi pareto so, kapaṇo viya jhāyati;

Sutvā paresaṃ nigghosaṃ, maṅku hoti tathāvidho.

825.

‘‘Atha satthāni kurute, paravādehi codito;

Esa khvassa mahāgedho, mosavajjaṃ pagāhati.

826.

‘‘Paṇḍitoti samaññāto, ekacariyaṃ adhiṭṭhito;

Athāpi [sa cāpi (niddese)] methune yutto, mandova parikissati [parikilissati (sī.)].

827.

‘‘Etamādīnavaṃ ñatvā, muni pubbāpare idha;

Ekacariyaṃ daḷhaṃ kayirā, na nisevetha methunaṃ.

828.

‘‘Vivekaññeva sikkhetha, etadariyānamuttamaṃ;

Na tena seṭṭho maññetha, sa ve nibbānasantike.

829.

‘‘Rittassa munino carato, kāmesu anapekkhino;

Oghatiṇṇassa pihayanti, kāmesu gadhitā [gathitā (sī.)] pajā’’ti.

Tissametteyyasuttaṃ sattamaṃ niṭṭhitaṃ.

8. Pasūrasuttaṃ

830.

Idheva suddhi iti vādayanti [vidiyanti (sī. pī.)], nāññesu dhammesu visuddhimāhu;

Yaṃ nissitā tattha subhaṃ vadānā, paccekasaccesu puthū niviṭṭhā.

831.

Te vādakāmā parisaṃ vigayha, bālaṃ dahantī mithu aññamaññaṃ;

Vadanti te aññasitā kathojjaṃ, pasaṃsakāmā kusalā vadānā.

832.

Yutto kathāyaṃ parisāya majjhe, pasaṃsamicchaṃ vinighāti hoti;

Apāhatasmiṃ pana maṅku hoti, nindāya so kuppati randhamesī.

833.

Yamassa vādaṃ parihīnamāhu, apāhataṃ pañhavimaṃsakāse;

Paridevati socati hīnavādo, upaccagā manti anutthunāti.



812.
人所认为我所，死亡时皆须舍，
智者了知此理，不应屈服我执。
813.
如人从梦醒来，不见梦中所遇，
如是所爱之人，死后不复得见。
814.
见闻诸多之人，仅剩名字流传，
死者唯余其名，徒留称谓而已。
815.
忧愁悲泣悭吝，贪着难以舍离，
是故牟尼舍执，见安稳而行道。
816.
比丘独处闲居，远离喧嚣独坐，
此乃和合之相，不现身于世间。
817.
圣者无所依止，不生喜厌之心，
忧悲悭吝诸恶，如水不著荷叶。
818.
如水珠在莲叶，如水不染莲花，
如是牟尼不染，见闻觉知诸法。
819.
清净者不以此，见闻觉知为净，
不求他法清净，不染着不离欲。
衰老经第六完
7. 帝须弥勒经
820.
（帝须弥勒尊者说：）
从事淫欲之人，请说其过患事，
闻已你的教导，我当修学远离。
821.
（世尊说：）弥勒啊，
从事淫欲之人，忘失于圣教法，
邪行非圣之道，此乃其过患事。
822.
本独行后淫欲，如车离正道行，
世间称此凡夫，为下劣之人也。
823.
往昔名声荣誉，因此而有损减，
见此应当修学，断除淫欲之事。
824.
为寻思所困扰，如贫人陷忧思，
听闻他人声音，如是者生羞愧。
825.
为他言语所激，便起刀剑相向，
此为大贪之网，陷入虚妄之语。
826.
虽被称为智者，本立志独行道，
若复从事淫欲，如愚人受煎迫。
827.
知此过患之后，牟尼于此世间，
应坚持独行道，不应从事淫欲。
828.
应当修学远离，此为圣者最上，
不应自认最胜，如是近于涅槃。
829.
清净牟尼独行，于欲无所期待，
已度暴流之人，为贪欲者羡慕。
帝须弥勒经第七完
8. 波须罗经
830.
唯此为清净道，不说他法清净，
依此说善美事，各住己真理中。
831.
他们好乐争论，入众互相轻蔑，
依他起诤论事，欲得称赞自誉。
832.
论战众会之中，希求得到称赞，
若受打击之时，羞愧寻求过失。
833.
若说其论失败，为寻问者击破，
悲伤忧恼下劣，叹息说被超越。
[Continuing if there's more text...]

834.

Ete vivādā samaṇesu jātā, etesu ugghāti nighāti hoti;

Etampi disvā virame kathojjaṃ, na haññadatthatthipasaṃsalābhā.

835.

Pasaṃsito vā pana tattha hoti, akkhāya vādaṃ parisāya majjhe;

So hassatī uṇṇamatī [unnamatī (?)] ca tena, pappuyya tamatthaṃ yathā mano ahu.

836.

Yā uṇṇatī [unnatī (?)] sāssa vighātabhūmi, mānātimānaṃ vadate paneso;

Etampi disvā na vivādayetha, na hi tena suddhiṃ kusalā vadanti.

837.

Sūro yathā rājakhādāya puṭṭho, abhigajjameti paṭisūramicchaṃ;

Yeneva so tena palehi sūra, pubbeva natthi yadidaṃ yudhāya.

838.

Ye diṭṭhimuggayha vivādayanti [vivādiyanti (sī. pī.)], idameva saccanti ca vādayanti;

Te tvaṃ vadassū na hi tedha atthi, vādamhi jāte paṭisenikattā.

839.

Visenikatvā pana ye caranti, diṭṭhīhi diṭṭhiṃ avirujjhamānā;

Tesu tvaṃ kiṃ labhetho pasūra, yesīdha natthī paramuggahītaṃ.

840.

Atha tvaṃ pavitakkamāgamā, manasā diṭṭhigatāni cintayanto;

Dhonena yugaṃ samāgamā, na hi tvaṃ sakkhasi sampayātaveti.

Pasūrasuttaṃ aṭṭhamaṃ niṭṭhitaṃ.

9. Māgaṇḍiyasuttaṃ

841.

‘‘Disvāna taṇhaṃ aratiṃ ragañca [aratiñca rāgaṃ (syā. ka.)], nāhosi chando api methunasmiṃ;

Kimevidaṃ muttakarīsapuṇṇaṃ, pādāpi naṃ samphusituṃ na icche’’.

842.

‘‘Etādisaṃ ce ratanaṃ na icchasi, nāriṃ narindehi bahūhi patthitaṃ;

Diṭṭhigataṃ sīlavataṃ nu jīvitaṃ [sīlavatānujīvitaṃ (sī. pī. ka.)], bhavūpapattiñca vadesi kīdisaṃ’’.

843.

‘‘Idaṃ vadāmīti na tassa hoti, (māgaṇḍiyāti [māgandiyāti (sī. syā. pī.)] bhagavā)

Dhammesu niccheyya samuggahītaṃ;

Passañca diṭṭhīsu anuggahāya,

Ajjhattasantiṃ pacinaṃ adassaṃ’’.

844.

‘‘Vinicchayā yāni pakappitāni, (iti māgaṇḍiyo [māgandiyo (sī. syā. pī.)] )

Te ve munī brūsi anuggahāya;

Ajjhattasantīti yametamatthaṃ,

Kathaṃ nu dhīrehi paveditaṃ taṃ’’.

845.

‘‘Na diṭṭhiyā na sutiyā na ñāṇena, (māgaṇḍiyāti bhagavā)

Sīlabbatenāpi na suddhimāha;

Adiṭṭhiyā assutiyā añāṇā,

Asīlatā abbatā nopi tena;

Ete ca nissajja anuggahāya,

Santo anissāya bhavaṃ na jappe’’.

846.

‘‘No ce kira diṭṭhiyā na sutiyā na ñāṇena, (iti māgaṇḍiyo)

Sīlabbatenāpi na suddhimāha;

Adiṭṭhiyā assutiyā añāṇā,

Asīlatā abbatā nopi tena;

Maññāmahaṃ momuhameva dhammaṃ,

Diṭṭhiyā eke paccenti suddhiṃ’’.

847.

‘‘Diṭṭhañca nissāya anupucchamāno, (māgaṇḍiyāti bhagavā)

Samuggahītesu pamohamāgā [samohamāgā (syā. ka.)];

Ito ca nāddakkhi aṇumpi saññaṃ,

Tasmā tuvaṃ momuhato dahāsi.

848.

‘‘Samo visesī uda vā nihīno, yo maññatī so vivadetha tena;

Tīsu vidhāsu avikampamāno, samo visesīti na tassa hoti.

849.

‘‘Saccanti so brāhmaṇo kiṃ vadeyya, musāti vā so vivadetha kena;

Yasmiṃ samaṃ visamaṃ vāpi natthi, sa kena vādaṃ paṭisaṃyujeyya.

850.

‘‘Okaṃ pahāya aniketasārī, gāme akubbaṃ muni santhavāni [sandhavāni (ka.)];

Kāmehi ritto apurekkharāno, kathaṃ na viggayha janena kayirā.

851.

‘‘Yehi vivitto vicareyya loke, na tāni uggayha vadeyya nāgo;

Jalambujaṃ [elambujaṃ (sī. syā.)] kaṇḍakaṃ vārijaṃ yathā, jalena paṅkena canūpalittaṃ;

Evaṃ munī santivādo agiddho, kāme ca loke ca anūpalitto.



834.
此等诤论生起，沙门中有胜负，
见此应离诤论，无他利得称赞。
835.
或于众会之中，宣说论点得赞，
欢笑心生傲慢，达成心中所愿。
836.
傲慢即为损害，说出慢与过慢，
见此不应诤论，智者不说清净。
837.
如勇士受王食，咆哮寻求敌手，
勇士且往彼处，此前无战可战。
838.
执取见解诤论，说唯此是真实，
你且告诉他们，此中无敌可战。
839.
已除军阵而行，见解互不相违，
波须罗你得何，彼等无上执取。
840.
你带寻思而来，心念诸多见解，
与清净者相遇，你不能共同行。
波须罗经第八完
9. 摩干提耶经
841.
见渴爱与不乐，及贪欲诸烦恼，
于淫欲无希求，何况此不净身，
连足也不愿触，如此污秽之物。
842.
（摩干提说：）
如此珍宝不欲，为众王所追求，
你说见戒禁行，及来生是何等？
843.
（世尊答摩干提说：）
我说此是如此，于他无所执取，
我见诸见无取，寻求内心寂静。
844.
（摩干提说：）
你说诸多判断，圣者不应执取，
说此内心寂静，智者如何宣说？
845.
（世尊答摩干提说：）
不说依见闻智，及戒禁得清净，
无见闻与无智，无戒无禁亦非，
舍此无所执取，寂静无依无求。
846.
（摩干提说：）
若不依见闻智，及戒禁得清净，
无见闻与无智，无戒无禁亦非，
我想此必愚痴，有人依见清净。
847.
（世尊答摩干提说：）
依见而行询问，执取陷入迷惑，
由此不见微想，故你称我愚痴。
848.
谁思等胜或劣，必因此起诤论，
于三分不动摇，等胜之想不生。
849.
婆罗门说何真，或与谁诤何妄，
无有等与不等，何故起诤论事？
850.
舍家无家游方，圣者不结村缘，
离欲无所期待，不与人起诤论。
851.
离世间诸事物，圣者不取而说，
如水生莲花茎，不为水泥所染，
如是寂静圣者，不贪世间诸欲。
[Continuing if there's more text...]

852.

‘‘Na vedagū diṭṭhiyāyako [na vedagū diṭṭhiyā (ka. sī. syā. pī.)] na mutiyā, sa mānameti na hi tammayo so;

Na kammunā nopi sutena neyyo, anūpanīto sa nivesanesu.

853.

‘‘Saññāvirattassa na santi ganthā, paññāvimuttassa na santi mohā;

Saññañca diṭṭhiñca ye aggahesuṃ, te ghaṭṭayantā [ghaṭṭamānā (syā. ka.)] vicaranti loke’’ti.

Māgaṇḍiyasuttaṃ navamaṃ niṭṭhitaṃ.

10. Purābhedasuttaṃ

854.

‘‘Kathaṃdassī kathaṃsīlo, upasantoti vuccati;

Taṃ me gotama pabrūhi, pucchito uttamaṃ naraṃ’’.

855.

‘‘Vītataṇho purā bhedā, (iti bhagavā) pubbamantamanissito;

Vemajjhe nupasaṅkheyyo, tassa natthi purakkhataṃ.

856.

‘‘Akkodhano asantāsī, avikatthī akukkuco;

Mantabhāṇī [mantābhāṇī (syā. pī.)] anuddhato, sa ve vācāyato muni.

857.

‘‘Nirāsatti anāgate, atītaṃ nānusocati;

Vivekadassī phassesu, diṭṭhīsu ca na nīyati [niyyati (bahūsu)].

858.

‘‘Patilīno akuhako, apihālu amaccharī;

Appagabbho ajeguccho, pesuṇeyye ca no yuto.

859.

‘‘Sātiyesu anassāvī, atimāne ca no yuto;

Saṇho ca paṭibhānavā [paṭibhāṇavā (syā. pī.)], na saddho na virajjati.

860.

‘‘Lābhakamyā na sikkhati, alābhe ca na kuppati;

Aviruddho ca taṇhāya, rasesu nānugijjhati.

861.

‘‘Upekkhako sadā sato, na loke maññate samaṃ;

Na visesī na nīceyyo, tassa no santi ussadā.

862.

‘‘Yassa nissayanā [nissayatā (sī. syā. pī.)] natthi, ñatvā dhammaṃ anissito;

Bhavāya vibhavāya vā, taṇhā yassa na vijjati.

863.

‘‘Taṃ brūmi upasantoti, kāmesu anapekkhinaṃ;

Ganthā tassa na vijjanti, atarī so visattikaṃ.

864.

‘‘Na tassa puttā pasavo, khettaṃ vatthuñca vijjati;

Attā vāpi nirattā vā [attaṃ vāpi nirattaṃ vā (bahūsu)], na tasmiṃ upalabbhati.

865.

‘‘Yena naṃ vajjuṃ puthujjanā, atho samaṇabrāhmaṇā;

Taṃ tassa apurakkhataṃ, tasmā vādesu nejati.

866.

‘‘Vītagedho amaccharī, na ussesu vadate muni;

Na samesu na omesu, kappaṃ neti akappiyo.

867.

‘‘Yassa loke sakaṃ natthi, asatā ca na socati;

Dhammesu ca na gacchati, sa ve santoti vuccatī’’ti.

Purābhedasuttaṃ dasamaṃ niṭṭhitaṃ.

11. Kalahavivādasuttaṃ

868.

‘‘Kutopahūtā kalahā vivādā, paridevasokā sahamaccharā ca;

Mānātimānā sahapesuṇā ca, kutopahūtā te tadiṅgha brūhi’’.

869.

‘‘Piyappahūtā kalahā vivādā,

Paridevasokā sahamaccharā ca;

Mānātimānā sahapesuṇā ca,

Maccherayuttā kalahā vivādā;

Vivādajātesu ca pesuṇāni’’.

870.

‘‘Piyā su [piyānu (syā.), piyassu (ka.)] lokasmiṃ kutonidānā, ye cāpi [ye vāpi (sī. syā. pī.)] lobhā vicaranti loke;

Āsā ca niṭṭhā ca kutonidānā, ye samparāyāya narassa honti’’.

871.

‘‘Chandānidānāni piyāni loke, ye cāpi lobhā vicaranti loke;

Āsā ca niṭṭhā ca itonidānā, ye samparāyāya narassa honti’’.

872.

‘‘Chando nu lokasmiṃ kutonidāno, vinicchayā cāpi [vāpi (sī. syā. pī.)] kutopahūtā;

Kodho mosavajjañca kathaṃkathā ca, ye vāpi dhammā samaṇena vuttā’’.

873.

‘‘Sātaṃ asātanti yamāhu loke, tamūpanissāya pahoti chando;

Rūpesu disvā vibhavaṃ bhavañca, vinicchayaṃ kubbati [kurute (bahūsu)] jantu loke.



852.
圣者不依见知，不以思慢为我，
不为业闻所引，不住诸执着中。
853.
离想者无系缚，慧解脱无愚痴，
执取想见之人，游行世间争执。
摩干提耶经第九完
10. 破灭前经
854.
何种见何种戒，得称为寂静者？
乔达摩请告我，最上人如何说？
855.
（世尊说：）破灭前离爱，不依过去际，
中际不可数，无有所执取。
856.
无忿无恐惧，不夸不追悔，
善说不掉举，牟尼语节制。
857.
不著未来事，不忧过去事，
见离于诸触，不为见所引。
858.
远离不虚伪，无羡无悭吝，
不傲不可厌，不与离间语。
859.
不著于快乐，不与慢相应，
柔和有智慧，不信不厌离。
860.
不为利而学，无利不恼怒，
不违逆于爱，不贪著诸味。
861.
常具舍与念，不思世间等，
非胜非下劣，无有诸增盛。
862.
无有所依止，知法无所依，
于有与非有，不存有渴爱。
863.
我说彼寂静，于欲无期待，
彼无有系缚，已度诸执著。
864.
无子及牛羊，田地及住处，
有我与无我，于彼不可得。
865.
凡夫及沙门，婆罗门所说，
彼无所执取，故不动诤论。
866.
离贪无悭吝，圣者不说胜，
不说等与劣，无分别离分。
867.
世间无所有，无有则不忧，
不随逐诸法，此称为寂静。
破灭前经第十完
11. 争论诤讼经
868.
诤论与争吵从何起，悲伤忧愁及悭吝，
慢心过慢离间语，请说此等从何生？
869.
诤论与争吵，悲伤忧愁及悭吝，
慢心过慢离间语，皆从亲爱而生起，
诤论与离间，皆是悭吝相应生。
870.
世间诸亲爱从何因，及诸贪欲游世间，
希望与目标从何起，为人未来之所有？
871.
世间诸亲爱从欲生，及诸贪欲游世间，
希望与目标从此起，为人未来之所有。
872.
欲望于世从何生，及诸判断从何起，
忿怒虚妄与疑惑，沙门所说诸法事？
873.
世说乐与不乐事，缘此而生起欲望，
见色有灭与生起，世人作诸多判断。
[Continuing if there's more text...]

874.

‘‘Kodho mosavajjañca kathaṃkathā ca, etepi dhammā dvayameva sante;

Kathaṃkathī ñāṇapathāya sikkhe, ñatvā pavuttā samaṇena dhammā’’.

875.

‘‘Sātaṃ asātañca kutonidānā, kismiṃ asante na bhavanti hete;

Vibhavaṃ bhavañcāpi yametamatthaṃ, etaṃ me pabrūhi yatonidānaṃ’’.

876.

‘‘Phassanidānaṃ sātaṃ asātaṃ, phasse asante na bhavanti hete;

Vibhavaṃ bhavañcāpi yametamatthaṃ, etaṃ te pabrūmi itonidānaṃ’’.

877.

‘‘Phasso nu lokasmi kutonidāno, pariggahā cāpi kutopahūtā;

Kismiṃ asante na mamattamatthi, kismiṃ vibhūte na phusanti phassā’’.

878.

‘‘Nāmañca rūpañca paṭicca phasso, icchānidānāni pariggahāni;

Icchāyasantyā na mamattamatthi, rūpe vibhūte na phusanti phassā’’.

879.

‘‘Kathaṃsametassa vibhoti rūpaṃ, sukhaṃ dukhañcāpi [dukhaṃ vāpi (sī. syā.)] kathaṃ vibhoti;

Etaṃ me pabrūhi yathā vibhoti, taṃ jāniyāmāti [jānissāmāti (sī. ka.)] me mano ahu’’.

880.

‘‘Na saññasaññī na visaññasaññī, nopi asaññī na vibhūtasaññī;

Evaṃsametassa vibhoti rūpaṃ, saññānidānā hi papañcasaṅkhā’’.

881.

‘‘Yaṃ taṃ apucchimha akittayī no,

Aññaṃ taṃ pucchāma tadiṅgha brūhi;

Ettāvataggaṃ nu [no (sī. syā.)] vadanti heke,

Yakkhassa suddhiṃ idha paṇḍitāse;

Udāhu aññampi vadanti etto.

882.

‘‘Ettāvataggampi vadanti heke, yakkhassa suddhiṃ idha paṇḍitāse;

Tesaṃ paneke samayaṃ vadanti, anupādisese kusalā vadānā.

883.

‘‘Ete ca ñatvā upanissitāti, ñatvā munī nissaye so vimaṃsī;

Ñatvā vimutto na vivādameti, bhavābhavāya na sameti dhīro’’ti.

Kalahavivādasuttaṃ ekādasamaṃ niṭṭhitaṃ.

12. Cūḷabyūhasuttaṃ [cūḷaviyūhasuttaṃ (sī. syā. niddesa)]

884.

Sakaṃsakaṃdiṭṭhiparibbasānā, viggayha nānā kusalā vadanti;

Yo evaṃ jānāti sa vedi dhammaṃ, idaṃ paṭikkosamakevalī so.

885.

Evampi viggayha vivādayanti, bālo paro akkusaloti [akusaloti (sī. syā. pī.)] cāhu;

Sacco nu vādo katamo imesaṃ, sabbeva hīme kusalā vadānā.

886.

Parassa ce dhammamanānujānaṃ, bālomako [bālo mago (sī. syā. ka.)] hoti nihīnapañño;

Sabbeva bālā sunihīnapaññā, sabbevime diṭṭhiparibbasānā.

887.

Sandiṭṭhiyā ceva na vīvadātā, saṃsuddhapaññā kusalā mutīmā;

Na tesaṃ koci parihīnapañño [kocipi nihīnapañño (sī. syā. ka.)], diṭṭhī hi tesampi tathā samattā.

888.

Na vāhametaṃ tathiyanti [tathivanti (syā. ka.)] brūmi, yamāhu bālā mithu aññamaññaṃ;

Sakaṃsakaṃdiṭṭhimakaṃsu saccaṃ, tasmā hi bāloti paraṃ dahanti.

889.

Yamāhu saccaṃ tathiyanti eke, tamāhu aññe [aññepi (syā.), aññe ca (?)] tucchaṃ musāti;

Evampi vigayha vivādayanti, kasmā na ekaṃ samaṇā vadanti.

890.

Ekañhi saccaṃ na dutīyamatthi, yasmiṃ pajā no vivade pajānaṃ;

Nānā te [nānāto (ka.)] saccāni sayaṃ thunanti, tasmā na ekaṃ samaṇā vadanti.

891.

Kasmā nu saccāni vadanti nānā, pavādiyāse kusalā vadānā;

Saccāni sutāni bahūni nānā, udāhu te takkamanussaranti.

892.

Na heva saccāni bahūni nānā, aññatra saññāya niccāni loke;

Takkañca diṭṭhīsu pakappayitvā, saccaṃ musāti dvayadhammamāhu.

893.

Diṭṭhe sute sīlavate mute vā, ete ca nissāya vimānadassī;

Vinicchaye ṭhatvā pahassamāno, bālo paro akkusaloti cāha.




874.
"愤怒、妄语和疑惑，
当这两种法存在时；
怀疑者应修习智慧之道，
明了沙门所说之法。"
875.
"乐与不乐从何处生，
何物不存时这些即不生；
有与非有的这个道理，
请告诉我它从何而生。"
876.
"乐与不乐源自接触，
无接触时这些即不生；
有与非有的这个道理，
我告诉你它由此而生。"
877.
"世间接触从何处生，
执取又从何处而来；
什么不存时即无我执，
什么消失时触不可得？"
878.
"缘名色而有接触，
执取源自渴爱；
渴爱止息则无我执，
色灭则诸触不生。"
879.
"此人如何使色消灭，
苦乐又是如何消灭；
请告诉我如何消灭，
我心想要了知此事。"
880.
"非有想非无想，
非无想非灭想；
如是此人色即灭，
因想而有戏论。"
881.
"我们所问你已答，
现在我们另有所问；
是否有智者说这就是
夜叉清净的最高境界；
还是说还有更高境界。"
882.
"有些智者说这就是
夜叉清净的最高境界；
但其中一些则说有更高境界，
称他们善解无余涅槃。"
883.
"知道这些是所依，
智者观察诸依止；
了知已解脱不起诤论，
智者不再趋向有无。"
诤论经第十一终
十二、小阵经
884.
"各执己见而安住，
争论不已皆自称善巧；
说知此者即明法，
斥他不圆满。"
885.
"如是争论互相非，
说他是愚人不善巧；
谁的言论才是真，
因为他们都自称善巧。"
886.
"若不认同他人法，
即成愚昧智慧劣；
则皆成愚智慧劣，
皆为执见而安住。"
887.
"见解未得清净，
自称清净智善巧；
他们中无智劣者，
因见解皆已圆满。"
888.
"我不说此为真实，
如愚者互相争论；
各执己见为真理，
故说他人为愚者。"
889.
"有人说某事为真实，
他人说为虚妄不实；
如是争论互相非，
为何沙门不说一？"
890.
"真理唯一无其二，
知者于此无诤论；
各自宣说不同真理，
故沙门不说为一。"
891.
"为何说诸多真理，
论师自称善巧者；
是闻众多真理法，
还是随己思维转？"
892.
"实无众多真理法，
世间常法唯依想；
依见立论成二法，
说为真实与虚妄。"
893.
"依止见闻戒禁觉，
显示轻蔑他人见；
立于己见而欢喜，
说他愚昧不善巧。"

894.

Yeneva bāloti paraṃ dahāti, tenātumānaṃ kusaloti cāha;

Sayamattanā so kusalo vadāno, aññaṃ vimāneti tadeva pāva.

895.

Atisāradiṭṭhiyāva so samatto, mānena matto paripuṇṇamānī;

Sayameva sāmaṃ manasābhisitto, diṭṭhī hi sā tassa tathā samattā.

896.

Parassa ce hi vacasā nihīno, tumo sahā hoti nihīnapañño;

Atha ce sayaṃ vedagū hoti dhīro, na koci bālo samaṇesu atthi.

897.

Aññaṃ ito yābhivadanti dhammaṃ, aparaddhā suddhimakevalī te [suddhimakevalīno (sī.)];

Evampi titthyā puthuso vadanti, sandiṭṭhirāgena hi tebhirattā [tyābhirattā (syā. ka.)].

898.

Idheva suddhi iti vādayanti, nāññesu dhammesu visuddhimāhu;

Evampi titthyā puthuso niviṭṭhā, sakāyane tattha daḷhaṃ vadānā.

899.

Sakāyane vāpi daḷhaṃ vadāno, kamettha bāloti paraṃ daheyya;

Sayameva so medhagamāvaheyya [medhakaṃ āvaheyya (sī. pī.)], paraṃ vadaṃ bālamasuddhidhammaṃ.

900.

Vinicchaye ṭhatvā sayaṃ pamāya, uddhaṃ sa [uddaṃ so (sī. syā. pī.)] lokasmiṃ vivādameti;

Hitvāna sabbāni vinicchayāni, na medhagaṃ kubbati jantu loketi.

Cūḷabyūhasuttaṃ dvādasamaṃ niṭṭhitaṃ.

13. Mahābyūhasuttaṃ

901.

Ye kecime diṭṭhiparibbasānā, idameva saccanti vivādayanti [vivādiyanti (sī. pī.)];

Sabbeva te nindamanvānayanti, atho pasaṃsampi labhanti tattha.

902.

Appañhi etaṃ na alaṃ samāya, duve vivādassa phalāni brūmi;

Etampi disvā na vivādayetha, khemābhipassaṃ avivādabhūmiṃ.

903.

Yā kācimā sammutiyo puthujjā, sabbāva etā na upeti vidvā;

Anūpayo so upayaṃ kimeyya, diṭṭhe sute khantimakubbamāno.

904.

Sīluttamā saññamenāhu suddhiṃ, vataṃ samādāya upaṭṭhitāse;

Idheva sikkhema athassa suddhiṃ, bhavūpanītā kusalā vadānā.

905.

Sace cuto sīlavatato hoti, pavedhatī [sa vedhati (sī. pī.)] kamma virādhayitvā;

Pajappatī patthayatī ca suddhiṃ, satthāva hīno pavasaṃ gharamhā.

906.

Sīlabbataṃ vāpi pahāya sabbaṃ, kammañca sāvajjanavajjametaṃ;

Suddhiṃ asuddhinti apatthayāno, virato care santimanuggahāya.

907.

Tamūpanissāya jigucchitaṃ vā, athavāpi diṭṭhaṃ va sutaṃ mutaṃ vā;

Uddhaṃsarā suddhimanutthunanti, avītataṇhāse bhavābhavesu.

908.

Patthayamānassa hi jappitāni, pavedhitaṃ vāpi pakappitesu;

Cutūpapāto idha yassa natthi, sa kena vedheyya kuhiṃva jappe [kuhiñci jappe (sī. syā. ka.), kuhiṃ pajappe (pī.) niddeso passitabbo].

909.

Yamāhu dhammaṃ paramanti eke, tameva hīnanti panāhu aññe;

Sacco nu vādo katamo imesaṃ, sabbeva hīme kusalā vadānā.

910.

Sakañhi dhammaṃ paripuṇṇamāhu, aññassa dhammaṃ pana hīnamāhu;

Evampi viggayha vivādayanti, sakaṃ sakaṃ sammutimāhu saccaṃ.

911.

Parassa ce vambhayitena hīno, na koci dhammesu visesi assa;

Puthū hi aññassa vadanti dhammaṃ, nihīnato samhi daḷhaṃ vadānā.

912.

Saddhammapūjāpi nesaṃ tatheva, yathā pasaṃsanti sakāyanāni;

Sabbeva vādā [sabbe pavādā (syā.)] tathiyā [tathivā (sabbattha)] bhaveyyuṃ, suddhī hi nesaṃ paccattameva.

913.

Na brāhmaṇassa paraneyyamatthi, dhammesu niccheyya samuggahītaṃ;

Tasmā vivādāni upātivatto, na hi seṭṭhato passati dhammamaññaṃ.



894.
"以何说他人为愚，
即以此称己为智；
自说自己为善巧，
轻蔑他人亦如是。"
895.
"他为过度见解所满，
慢心醉狂慢意圆满；
自心灌顶自加持，
其见如是已圆满。"
896.
"若因他言成劣者，
则彼亦成智慧劣；
若自为智者贤哲，
沙门中即无愚者。"
897.
"说此外另有正法，
未得清净非圆满；
外道如是广宣说，
为见贪所染著故。"
898.
"说唯此处有清净，
不说他法有清净；
外道如是深安住，
坚持己法而宣说。"
899.
"坚持己法而宣说，
何以说他为愚者；
自招诤讼与非难，
说他不净法愚痴。"
900.
"住于己见自量度，
世间引生诸诤论；
舍弃一切诸见取，
世人不造诸诤讼。"
小阵经第十二终
十三、大阵经
901.
"凡执著见而安住，
争论说唯此为真；
皆招致他人诽谤，
然亦得彼处称赞。"
902.
"此少不足得寂静，
我说诤论有二果；
见此不应起诤论，
见无诤地为安稳。"
903.
"世俗凡有诸共许，
智者于彼皆不着；
无所依者何所依，
于见闻中不生忍。"
904.
"说戒最上律仪净，
受持禁戒而安住；
言当于此得清净，
称善巧者趣向有。"
905.
"若堕戒禁之过失，
业行亏损而战栗；
渴求希望得清净，
如离家者失导师。"
906.
"舍离一切戒与禁，
及有罪无罪诸业；
不求清净与不净，
离执修行得寂静。"
907.
"依止厌离或所见，
或闻或觉诸境界；
赞叹向上得清净，
未离渴爱趣有无。"
908.
"渴求者有诸妄想，
执著分别生战栗；
于此无有死生者，
何故战栗起何想。"
909.
"有说此法为最上，
他说彼法为卑劣；
谁言才是真实语，
皆自称为善巧者。"
910.
"说自圆满己正法，
说他正法为卑劣；
如是争论互相非，
各执己见为真实。"
911.
"若因毁訾成卑劣，
法中即无殊胜者；
他说己法为殊胜，
坚持己见为最上。"
912.
"如是尊重正法者，
赞叹自宗为真实；
一切言论成真实，
清净唯依各自见。"
913.
"婆罗门无所依止，
于法决择无执取；
是故超越诸诤论，
不见他法为殊胜。"

914.

Jānāmi passāmi tatheva etaṃ, diṭṭhiyā eke paccenti suddhiṃ;

Addakkhi ce kiñhi tumassa tena, atisitvā aññena vadanti suddhiṃ.

915.

Passaṃ naro dakkhati [dakkhiti (sī.)] nāmarūpaṃ, disvāna vā ñassati tānimeva;

Kāmaṃ bahuṃ passatu appakaṃ vā, na hi tena suddhiṃ kusalā vadanti.

916.

Nivissavādī na hi subbināyo, pakappitaṃ diṭṭhi purekkharāno;

Yaṃ nissito tattha subhaṃ vadāno, suddhiṃvado tattha tathaddasā so.

917.

Na brāhmaṇo kappamupeti saṅkhā [saṅkhaṃ (sī. syā. pī.)], na diṭṭhisārī napi ñāṇabandhu;

Ñatvā ca so sammutiyo [sammatiyo (syā.)] puthujjā, upekkhatī uggahaṇanti maññe.

918.

Vissajja ganthāni munīdha loke, vivādajātesu na vaggasārī;

Santo asantesu upekkhako so, anuggaho uggahaṇanti maññe.

919.

Pubbāsave hitvā nave akubbaṃ, na chandagū nopi nivissavādī;

Sa vippamutto diṭṭhigatehi dhīro, na limpati [na lippati (sī. pī.)] loke anattagarahī.

920.

Sa sabbadhammesu visenibhūto, yaṃ kiñci diṭṭhaṃ va sutaṃ mutaṃ vā;

Sa pannabhāro muni vippamutto, na kappiyo nūparato na patthiyoti.

Mahābyūhasuttaṃ terasamaṃ niṭṭhitaṃ.

14. Tuvaṭakasuttaṃ

921.

‘‘Pucchāmi taṃ ādiccabandhu [ādiccabandhuṃ (sī. syā.)], vivekaṃ santipadañca mahesi;

Kathaṃ disvā nibbāti bhikkhu, anupādiyāno lokasmiṃ kiñci’’.

922.

‘‘Mūlaṃ papañcasaṅkhāya, (iti bhagavā)

Mantā asmīti sabbamuparundhe [sabbamuparuddhe (syā. pī. ka.)];

Yā kāci taṇhā ajjhattaṃ,

Tāsaṃ vinayā [vinayāya (?)] sadā sato sikkhe.

923.

‘‘Yaṃ kiñci dhammamabhijaññā, ajjhattaṃ athavāpi bahiddhā;

Na tena thāmaṃ [mānaṃ (sī. ka.)] kubbetha, na hi sā nibbuti sataṃ vuttā.

924.

‘‘Seyyo na tena maññeyya, nīceyyo athavāpi sarikkho;

Phuṭṭho [puṭṭho (sī. syā. ka.)] anekarūpehi, nātumānaṃ vikappayaṃ tiṭṭhe.

925.

‘‘Ajjhattamevupasame , na aññato bhikkhu santimeseyya;

Ajjhattaṃ upasantassa, natthi attā kuto nirattā vā.

926.

‘‘Majjhe yathā samuddassa, ūmi no jāyatī ṭhito hoti;

Evaṃ ṭhito anejassa, ussadaṃ bhikkhu na kareyya kuhiñci’’.

927.

‘‘Akittayī vivaṭacakkhu, sakkhidhammaṃ parissayavinayaṃ;

Paṭipadaṃ vadehi bhaddante, pātimokkhaṃ athavāpi samādhiṃ’’.

928.

‘‘Cakkhūhi neva lolassa, gāmakathāya āvaraye sotaṃ;

Rase ca nānugijjheyya, na ca mamāyetha kiñci lokasmiṃ.

929.

‘‘Phassena yadā phuṭṭhassa, paridevaṃ bhikkhu na kareyya kuhiñci;

Bhavañca nābhijappeyya, bheravesu ca na sampavedheyya.

930.

‘‘Annānamatho pānānaṃ, khādanīyānaṃ athopi vatthānaṃ;

Laddhā na sannidhiṃ kayirā, na ca parittase tāni alabhamāno.

931.

‘‘Jhāyī na pādalolassa, virame kukkuccā nappamajjeyya;

Athāsanesu sayanesu, appasaddesu bhikkhu vihareyya.

932.

‘‘Niddaṃ na bahulīkareyya, jāgariyaṃ bhajeyya ātāpī;

Tandiṃ māyaṃ hassaṃ khiḍḍaṃ, methunaṃ vippajahe savibhūsaṃ.

933.

‘‘Āthabbaṇaṃ supinaṃ lakkhaṇaṃ, no vidahe athopi nakkhattaṃ;

Virutañca gabbhakaraṇaṃ, tikicchaṃ māmako na seveyya.

934.

‘‘Nindāya nappavedheyya, na uṇṇameyya pasaṃsito bhikkhu;

Lobhaṃ saha macchariyena, kodhaṃ pesuṇiyañca panudeyya.



914.
"我知我见皆如是，
有人依见得清净；
若已见此有何用，
超越此说他得净。"
915.
"见者唯见名与色，
见已了知唯此事；
多见少见随其欲，
善者不说此为净。"
916.
"执著言论难调伏，
以见为前而分别；
所依即说为殊胜，
说清净见如是住。"
917.
"婆罗门不随妄想，
不着见不依智慧；
了知世俗诸共许，
旁观执取我作想。"
918.
"世间牟尼舍诸结，
诤论生时不偏执；
寂静于不寂静中，
无执视他人执取。"
919.
"舍旧漏不造新业，
不随欲不执言论；
智者解脱诸见趣，
不自责故不染著。"
920.
"于一切法离军阵，
于见闻觉诸境界；
牟尼重担已解脱，
无分别无住无求。"
大阵经第十三终
十四、速衰经
921.
"日种尊我今请问，
独处寂静道大仙；
比丘如何见涅槃，
不取世间一切法。"
922.
"世尊说道：应以慧，
断除戏论我慢根；
一切内在诸渴爱，
常念修学令调伏。"
923.
"于内或外所知法，
不应以此起增上；
此非圣者所说寂，
不应执著生骄慢。"
924.
"不应思维胜于彼，
或劣或与彼平等；
虽触种种诸形色，
不住分别于自我。"
925.
"唯当内心得寂静，
比丘不从他求寂；
内心寂静之比丘，
无我何来非我耶。"
926.
"如海中央平静住，
波浪不生极安稳；
如是安住无动摇，
比丘不应起高慢。"
927.
"具眼者已为宣说，
亲证之法除诸难；
请说行道吉祥尊，
别解脱戒及定学。"
928.
"眼不贪求诸色尘，
耳不听闻俗里语；
不应贪著诸味尘，
不执世间一切物。"
929.
"比丘为触所触时，
不应悲泣诸境界；
不应希求诸有生，
可怖事中不战栗。"
930.
"得诸饮食与衣物，
及诸食物可咀嚼；
不应贮藏为未来，
不得不应生忧虑。"
931.
"禅修不应好经行，
远离掉举勿放逸；
于诸坐卧之处所，
比丘应住寂静处。"
932.
"不应贪求于睡眠，
精进修习保醒觉；
懈怠虚伪笑戏论，
淫欲装饰应远离。"
933.
"咒术占梦相占星，
我弟子不应修习；
鸟语胎相医方明，
皆不应作如是事。"
934.
"比丘不应怖诽谤，
得赞不应生骄慢；
贪与悭吝应断除，
忿怒离间应舍离。"

935.

‘‘Kayavikkaye na tiṭṭheyya, upavādaṃ bhikkhu na kareyya kuhiñci;

Gāme ca nābhisajjeyya, lābhakamyā janaṃ na lapayeyya.

936.

‘‘Na ca katthitā siyā bhikkhu, na ca vācaṃ payuttaṃ bhāseyya;

Pāgabbhiyaṃ na sikkheyya, kathaṃ viggāhikaṃ na kathayeyya.

937.

‘‘Mosavajje na nīyetha, sampajāno saṭhāni na kayirā;

Atha jīvitena paññāya, sīlabbatena nāññamatimaññe.

938.

‘‘Sutvā rusito bahuṃ vācaṃ, samaṇānaṃ vā puthujanānaṃ [puthuvacanānaṃ (sī. syā. pī.)];

Pharusena ne na paṭivajjā, na hi santo paṭisenikaronti.

939.

‘‘Etañca dhammamaññāya, vicinaṃ bhikkhu sadā sato sikkhe;

Santīti nibbutiṃ ñatvā, sāsane gotamassa na pamajjeyya.

940.

‘‘Abhibhū hi so anabhibhūto, sakkhidhammamanītihamadassī;

Tasmā hi tassa bhagavato sāsane, appamatto sadā namassamanusikkhe’’ti.

Tuvaṭakasuttaṃ cuddasamaṃ niṭṭhitaṃ.

15. Attadaṇḍasuttaṃ

941.

‘‘Attadaṇḍā bhayaṃ jātaṃ, janaṃ passatha medhagaṃ;

Saṃvegaṃ kittayissāmi, yathā saṃvijitaṃ mayā.

942.

‘‘Phandamānaṃ pajaṃ disvā, macche appodake yathā;

Aññamaññehi byāruddhe, disvā maṃ bhayamāvisi.

943.

‘‘Samantamasāro loko, disā sabbā sameritā;

Icchaṃ bhavanamattano, nāddasāsiṃ anositaṃ.

944.

‘‘Osānetveva byāruddhe, disvā me aratī ahu;

Athettha sallamaddakkhiṃ, duddasaṃ hadayanissitaṃ.

945.

‘‘Yena sallena otiṇṇo, disā sabbā vidhāvati;

Tameva sallamabbuyha, na dhāvati na sīdati.

946.

‘‘Tattha sikkhānugīyanti [sikkhānukiriyanti (ka.)], yāni loke gadhitāni;

Na tesu pasuto siyā, nibbijjha sabbaso kāme;

Sikkhe nibbānamattano.

947.

‘‘Sacco siyā appagabbho, amāyo rittapesuṇo;

Akkodhano lobhapāpaṃ, vevicchaṃ vitare muni.

948.

‘‘Niddaṃ tandiṃ sahe thīnaṃ, pamādena na saṃvase;

Atimāne na tiṭṭheyya, nibbānamanaso naro.

949.

‘‘Mosavajje na nīyetha, rūpe snehaṃ na kubbaye;

Mānañca parijāneyya, sāhasā virato care.

950.

‘‘Purāṇaṃ nābhinandeyya, nave khantiṃ na kubbaye;

Hiyyamāne na soceyya, ākāsaṃ na sito siyā.

951.

‘‘Gedhaṃ brūmi mahoghoti, ājavaṃ brūmi jappanaṃ;

Ārammaṇaṃ pakappanaṃ, kāmapaṅko duraccayo.

952.

‘‘Saccā avokkamma [avokkamaṃ (niddesa)] muni, thale tiṭṭhati brāhmaṇo;

Sabbaṃ so [sabbaso (syā. ka.)] paṭinissajja, sa ve santoti vuccati.

953.

‘‘Sa ve vidvā sa vedagū, ñatvā dhammaṃ anissito;

Sammā so loke iriyāno, na pihetīdha kassaci.

954.

‘‘Yodha kāme accatari, saṅgaṃ loke duraccayaṃ;

Na so socati nājjheti, chinnasoto abandhano.

955.

‘‘Yaṃ pubbe taṃ visosehi, pacchā te māhu kiñcanaṃ;

Majjhe ce no gahessasi, upasanto carissasi.

956.

‘‘Sabbaso nāmarūpasmiṃ, yassa natthi mamāyitaṃ;

Asatā ca na socati, sa ve loke na jīyati.

957.

‘‘Yassa natthi idaṃ meti, paresaṃ vāpi kiñcanaṃ;

Mamattaṃ so asaṃvindaṃ, natthi meti na socati.

958.

‘‘Aniṭṭhurī ananugiddho, anejo sabbadhī samo;

Tamānisaṃsaṃ pabrūmi, pucchito avikampinaṃ.

959.

‘‘Anejassa vijānato, natthi kāci nisaṅkhati [nisaṅkhiti (sī. pī.)].

Virato so viyārabbhā, khemaṃ passati sabbadhi.



935.
"不应从事买卖事，
比丘不应诽谤人；
不应执著于聚落，
不应为利谄媚人。"
936.
"比丘不应自夸耀，
不应说无义之言；
不应修学粗鲁语，
不应说诤论之言。"
937.
"不应导向于妄语，
正知不应行诳语；
以命智慧与戒行，
不应轻蔑于他人。"
938.
"闻沙门或凡夫众，
所说诸多言语时；
不应以恶语相向，
因圣者不作反诤。"
939.
"了知此等诸法已，
比丘常念观察学；
知寂灭为清凉已，
瞿昙教中勿放逸。"
940.
"胜而不为他所胜，
亲见正法非传闻；
是故于彼世尊教，
不放逸常礼敬学。"
速衰经第十四终
十五、执杖经
941.
"执杖生恐怖，
且看诤论众；
我说我所见，
内心之战栗。"
942.
"见众生战栗，
如鱼少水时；
互相有违逆，
见已生怖畏。"
943.
"世间皆空虚，
诸方皆震动；
欲求己安住，
不见无执著。"
944.
"见终皆违逆，
生起我厌离；
见此难见箭，
深入于心中。"
945.
"为此箭所中，
奔驰诸方所；
若能拔此箭，
不走亦不沉。"
946.
"于此学所歌，
世间所贪着；
不应生执著，
遍知诸欲已；
应学自涅槃。"
947.
"应当为诚实，
温和无虚诳；
离嗔断贪过，
牟尼除悭吝。"
948.
"克服惛眠睡，
远离于放逸；
不应住增上，
心向涅槃者。"
949.
"不应趣妄语，
不生色爱著；
应当遍知慢，
远离诸暴行。"
950.
"不喜过去事，
不欲求新事；
衰损勿忧愁，
不依止贪爱。"
951.
"我说贪为暴流，
渴求为奔流；
所缘为分别，
欲泥难超越。"
952.
"牟尼婆罗门，
不离真实住；
舍离一切已，
是名寂静者。"
953.
"彼实为智者，
知法无所依；
正行于世间，
不羡世间事。"
954.
"若能超诸欲，
世难度执著；
不忧不希求，
断流无系缚。"
955.
"过去令枯竭，
未来勿再有；
现在若不取，
寂静而行走。"
956.
"于一切名色，
若无我所执；
无实不忧愁，
世间不衰败。"
957.
"谁无此是我，
或他人所有；
不得我所想，
无我故不忧。"
958.
"无粗暴无贪，
无欲一切等；
我说如是果，
问时不动摇。"
959.
"无欲之知者，
无有诸造作；
远离诸事业，
见处处安稳。"

960.

‘‘Na samesu na omesu, na ussesu vadate muni;

Santo so vītamaccharo, nādeti na nirassatī’’ti.

Attadaṇḍasuttaṃ pannarasamaṃ niṭṭhitaṃ.

16. Sāriputtasuttaṃ

961.

‘‘Na me diṭṭho ito pubbe, (iccāyasmā sāriputto)

Na suto uda kassaci;

Evaṃ vagguvado satthā,

Tusitā gaṇimāgato.

962.

‘‘Sadevakassa lokassa, yathā dissati cakkhumā;

Sabbaṃ tamaṃ vinodetvā, ekova ratimajjhagā.

963.

‘‘Taṃ buddhaṃ asitaṃ tādiṃ, akuhaṃ gaṇimāgataṃ;

Bahūnamidha baddhānaṃ, atthi pañhena āgamaṃ.

964.

‘‘Bhikkhuno vijigucchato, bhajato rittamāsanaṃ;

Rukkhamūlaṃ susānaṃ vā, pabbatānaṃ guhāsu vā.

965.

‘‘Uccāvacesu sayanesu, kīvanto tattha bheravā;

Yehi bhikkhu na vedheyya, nigghose sayanāsane.

966.

‘‘Katī parissayā loke, gacchato agataṃ disaṃ;

Ye bhikkhu abhisambhave, pantamhi sayanāsane.

967.

‘‘Kyāssa byappathayo assu, kyāssassu idha gocarā;

Kāni sīlabbatānāssu, pahitattassa bhikkhuno.

968.

‘‘Kaṃ so sikkhaṃ samādāya, ekodi nipako sato;

Kammāro rajatasseva, niddhame malamattano’’.

969.

‘‘Vijigucchamānassa yadidaṃ phāsu, (sāriputtāti bhagavā)

Rittāsanaṃ sayanaṃ sevato ce;

Sambodhikāmassa yathānudhammaṃ,

Taṃ te pavakkhāmi yathā pajānaṃ.

970.

‘‘Pañcannaṃ dhīro bhayānaṃ na bhāye, bhikkhu sato sapariyantacārī;

Ḍaṃsādhipātānaṃ sarīsapānaṃ, manussaphassānaṃ catuppadānaṃ.

971.

‘‘Paradhammikānampi na santaseyya, disvāpi tesaṃ bahubheravāni;

Athāparāni abhisambhaveyya, parissayāni kusalānuesī.

972.

‘‘Ātaṅkaphassena khudāya phuṭṭho, sītaṃ atuṇhaṃ [accuṇhaṃ (sī. syā.)] adhivāsayeyya;

So tehi phuṭṭho bahudhā anoko, vīriyaṃ parakkammadaḷhaṃ kareyya.

973.

‘‘Theyyaṃ na kāre [na kareyya (sī. syā. ka.)] na musā bhaṇeyya, mettāya phasse tasathāvarāni;

Yadāvilattaṃ manaso vijaññā, kaṇhassa pakkhoti vinodayeyya.

974.

‘‘Kodhātimānassa vasaṃ na gacche, mūlampi tesaṃ palikhañña tiṭṭhe;

Athappiyaṃ vā pana appiyaṃ vā, addhā bhavanto abhisambhaveyya.

975.

‘‘Paññaṃ purakkhatvā kalyāṇapīti, vikkhambhaye tāni parissayāni;

Aratiṃ sahetha sayanamhi pante, caturo sahetha paridevadhamme.

976.

‘‘Kiṃsū asissāmi kuvaṃ vā [kudha vā (ka.), kutha vā (niddesa)] asissaṃ, dukkhaṃ vata settha kvajja sessaṃ;

Ete vitakke paridevaneyye, vinayetha sekho aniketacārī.

977.

‘‘Annañca laddhā vasanañca kāle, mattaṃ so jaññā idha tosanatthaṃ;

So tesu gutto yatacāri gāme, rusitopi vācaṃ pharusaṃ na vajjā.

978.

‘‘Okkhittacakkhu na ca pādalolo, jhānānuyutto bahujāgarassa;

Upekkhamārabbha samāhitatto, takkāsayaṃ kukkucciyūpachinde.

979.

‘‘Cudito vacībhi satimābhinande, sabrahmacārīsu khilaṃ pabhinde;

Vācaṃ pamuñce kusalaṃ nātivelaṃ, janavādadhammāya na cetayeyya.

980.

‘‘Athāparaṃ pañca rajāni loke, yesaṃ satīmā vinayāya sikkhe;

Rūpesu saddesu atho rasesu, gandhesu phassesu sahetha rāgaṃ.



960.
"牟尼不说平等事，
不说低劣高上事；
寂静离悭无取舍，
不取亦复不弃舍。"
执杖经第十五终
十六、舍利弗经
961.
"尊者舍利弗说：
我从未曾见闻，
如是善言说师，
从兜率天众来。"
962.
"具眼者现见，
天人世界中；
驱除一切暗，
独自得欢喜。"
963.
"彼佛无所依，
如实无虚诳；
众生多系缚，
我来问其事。"
964.
"比丘厌离者，
亲近空闲处；
或坐树根下，
塚间山洞中。"
965.
"种种卧具中，
其中有几恐；
比丘应不动，
寂静住处中。"
966.
"世间有几难，
行向未至方；
比丘当超越，
远离住处中。"
967.
"应有何言行，
应有何行处；
持戒与禁行，
比丘致力时。"
968.
"应受持何学，
专一念慧者；
如工匠炼银，
除去自垢秽。"
969.
"世尊告舍利弗：
厌离者安乐，
亲近空闲处；
为求正觉者，
如法我当说。"
970.
"智者念行有限时，
比丘不畏五种怖；
虻蚊与蛇诸毒虫，
人触及与四足兽。"
971.
"异法者亦勿恐惧，
虽见彼等诸可怖；
更应超越诸障难，
善法追求者应尔。"
972.
"为病痛饥饿所触，
应忍受寒与炎热；
彼为诸触所恼害，
无家者应发精进。"
973.
"不应偷盗说妄语，
以慈心触动不动；
若知心有浊乱时，
应说是属黑分除。"
974.
"不随忿怒与慢心，
应拔彼等之根本；
或是可意不可意，
必定生起应超越。"
975.
"以慧为前喜善者，
摧伏一切诸障难；
克服独处之厌离，
应忍四种忧叹法。"
976.
"我将食何在何处，
今夜实苦何处宿；
此等忧叹诸寻思，
学者无家行应除。"
977.
"得食得衣应知量，
为满足故于此处；
彼等防护入村行，
虽受辱骂不恶语。"
978.
"眼垂视不好经行，
修习禅定多醒觉；
以舍为始得等持，
断除寻思与恶作。"
979.
"受谏之时念欢喜，
破除同梵行者障；
发言善巧不过时，
不思维众人谈论。"
980.
"复次世间五种染，
念者为除应修学；
于色声香味与触，
应当降伏贪欲心

981.

‘‘Etesu dhammesu vineyya chandaṃ, bhikkhu satimā suvimuttacitto;

Kālena so sammā dhammaṃ parivīmaṃsamāno,

Ekodibhūto vihane tamaṃ so’’ti.

Sāriputtasuttaṃ soḷasamaṃ niṭṭhitaṃ. Aṭṭhakavaggo catuttho

Niṭṭhito.

Tassuddānaṃ –

Kāmaṃ guhañca duṭṭhā ca, suddhañca paramā jarā;

Metteyyo ca pasūro ca, māgaṇḍi purābhedanaṃ.


981.
"于此诸法除欲求，
比丘正念心解脱；
随时正观察诸法，
专一能破除黑暗。"
舍利弗经第十六终
第四八颂品终
其摄颂：
欲及洞窟与恶见，
清净与最上老经；
弥勒波须罗经与，
摩健地破坏经等。



Kalahaṃ dve ca byūhāni [byūhāni (sī.)], punadeva tuvaṭṭakaṃ;

Attadaṇḍavaraṃ suttaṃ, therapuṭṭhena [therapañhena (sī.), sāriputtena (syā.)] soḷasa;

Iti etāni suttāni, sabbānaṭṭhakavaggikāti.

诤论与二阵经，
复有速衰经；
殊胜执杖经，
长者问第十六；
如是诸经典，
都属八颂品。


